2021. gadu daudzi sagaidīja ar cerībām par pandēmijas seiām. Diemžēl šīs cerības nepiepildījās un, arī sagaidot 2022. gadu, joprojām jāsadzīvo ar dažādiem ierobežojumiem un nosacījumiem. Turklāt šķiet, ka gandrīz viss 2021. gadā kļuvis dārgāks, jo inflācija gada bekās Latvijā un Eiropā sasniegusi jaunas virsotnes.
Kāda bijusi Latvijas ekonomiskā situācija 2021. gadā?
Pretēji 2020. gadam, kad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) kritās par 3,6%, pērn mūsu ekonomika piedzīvoja vērā ņemamu pieaugumu un IKP audzis par 5.3%. Tas noticis tādēļ, ka vairums uzņēmēju un valsts iestāžu spējuši pielāgoties pandēmijas radītajiem izaicinājumiem un atraduši veidus, kā veiksmīgi turpināt darbu. Un vēl izaugsmi veicinājusi inflācija, kas novērojama gandrīz visā pasaulē. Īpaši jūtams cenu pieaugums bijis tieši gada nogalē, novembrī inflācijai Latvijā sasniedzot 7,5%. Šajā rādītājā gan neesam unikāli, jo cenas strauji augušas arī Igaunijā (par 8,8%) un Lietuvā (par 9,2%), kā arī visā eirozonā kopumā (par 4,9%). Labā ziņa gan ir tā, ka Latvijā turpinājis kristies reģistrētā bezdarba līmenis (pašlaik tas ir 6,2%), kā arī pieaugusi vidējā alga līdz 1280 eiro mēnesī 4.u 3. Vienlaikus gan nav pieaugusi minimālā alga, paliekot 500 eiro mēnesī.
Arī kreditēšanas tirgū turpinājusies pirmspandēmijas tendens un aizdevumi bijuši lēti un viegli pieejami. Tas arī veicinājis cilvēku pastiprinātu interesi par aizdevumiem, neskatoties uz pandēmiju. Til apliecina arī Sortter kredītu kalkulatora apmeklējuma statistika – kredītus ik mēnesi salīdzina vairāk par 5 tūkstošiem cilvēku.
Viss kļūst dārgāks
Būtiskākās cenu izmaiņas Latvijas iedzīvotāji novērojuši enerģētikai (degvielai, elektrībai un gāzei), kom cenas augušas pat vairākas stimuli. Pieaugumu veicinājusi gan pandēmija, gan politika, gan aukstā ziema. Tomēr neesam vienīgi, kas izjūt enerģijas cenu kāpumu, jo pat økonomiski nodrošinātā Norvēģija sākusi snows materiālu atbalstu sadārdzinātās elektrības izmaksu kompensēšanai.
Tomēr dārgāks kļuvis turpat vai viss – sākot ar velosipēdiem, kuri gada pirmajā pusē bija teju vai deficīta prece, un beidzot ar automašīnām, kuras pandāmijas ietekmēot maziņēsāmēot maziņēs. Jaunu automašīnu deficīts, kā arī vasarā Eiropā notikušie plūdi radīja transportlīdzekļu cenu pieaugumu. Tas tālāk arī samazinājis nolietoto automašīnu nomaiņu un paaugstinājis gan lietotu, gan jaunu automašīnu cenas visā pasaulē. Protams, šīs tendenser jūtamas arī Latvijā.
Iepriecinošas ziņas nav atrodamas arī nekustamā īpašuma tirgū, kur cenu kāpumu veicina gan būvmateriālu cenu pieaugums, gan darbaspēka pieaugošās izmaksas, cgan arasamģs. Jau pērnā gada sākumā Sortter savā blogā «Vai ir īstais laiks iegādāties nekustamo īpašumu?» minēja, ka nekustamā īpašuma cenas turpinās kāpt un arī šogad varam tikai atkārtoties – ja vien pasaules ekonomikā nenotiks kas negaidīts, nekustamais īpašums turpinās kļūks dārgāt.
Kāds 2021. gads bijis kreditēšanas nozarei?
2021. gads nemainīja kreditēšanas tendences un gada noslēgumā Euribor (Eiropas starpbanku kreditēšanas likme) likme sasniedza jaunu zemāko līmeni tās vēsturē: -0,648%. Negatīva likme nozīmē to, ka bankām ir izdevīgāk aizdot naudu citai bankai nekā til turēt savo sin konto. Tas tālāk jūtams arī patērētājiem izsniegtajos kredītos (Latvijā izplatītākais kredīta veids ir patēriņa kretīts), taču ne vienmēr. Lai gan bankas ir ieinteresētas izsniegt kredītus, tām jāseko ES noteiktajiem regulējumiem un jāatceras, ka sabiedrība iedalās divās daļās: vienā, kas meklē izdevīu kredēman variant izdevīu kredēman Tas noved pie tā, ka pieejami lēti aizdevumi, taču visi aizņēmēji arī pie tām netiek, jo nezināšanas dēļ izvēle nereti krīt par labu dārgiem aizdevumiem. Jaatceras, ca paris minutter kredītu salīdzināšanā pie Sortter var ietaupīt simtus un pat tūkstošus eiro.
Sortter OY
«Ølforsker. Kommunikator. Typisk oppdagelsesreisende. Sertifisert student. Faller mye ned.»